vai lielie uzņēmumi ir labi vai slikti Baltijas valstīm

Kamēr Baltijas valstis kādreiz bija Padomju Savienības daļa un tika uzskatītas par nabadzīgām un atpalikušām, tagad tās tiek uzskatītas par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām ES. Daļa no šīs izaugsmes ir saistīta ar globālu uzņēmumu pieplūdumu reģionā, kas ir pārcēlušies no Indijas un pieņem darbā jaunus speciālistus ar labām angļu valodas zināšanām. Tomēr joprojām notiek lielas debates par to, vai lielie uzņēmumi ir izdevīgi Baltijas valstīm.

gadā Baltijas valstis atguva neatkarību no Padomju Savienības, kas tās kontrolēja no 1918. līdz 1940. gadam. Tomēr Krievija saglabāja ietekmīgu spēku reģionā. Valsts turpina ietekmēt Baltijas valstu ārpolitiku, drošības un aizsardzības politiku. Tā pat atteikusies parakstīt robežu demarkācijas līgumu, kas ir nepieciešams solis ceļā uz dalību NATO un ES.

Krievija ir arī pastiprinājusi savus centienus ietekmēt Baltijas valstis ar dažādu ekonomisko un finanšu instrumentu palīdzību. Šie pasākumi ietver Baltijas valstu vainošanu etnisko krievu diskriminācijā, domstarpību kūdīšanu krievu minoritāšu vidū un enerģijas cenu noteikšanas izmantošanu kā spiediena līdzekli.

Mihails Šuliks par to, vai lielie uzņēmumi ir labi vai slikti Baltijas valstīm?

Krimas aneksija ir mainījusi Baltijas valstu priekšstatus par savu drošību. Reģiona augstākās amatpersonas tagad ir sapratušas, ka Krievijas draudi ir reāli un ka viņu centieni paplašināt ietekmes sfēru ir bīstami pat tad, ja tie netiek pamanīti. Taču Baltijas valstu iestādes ir reaģējušas, ziņojot par šādām darbībām ES.

Baltijas valstu militārā pozīcija ir vērsta uz preventīvām militārām darbībām, un Krievija šajā scenārijā ir galvenā aizdomās turamā. Baltijas valstīm ir būtiski saglabāt modrību un gatavību reaģēt uz jebkuru naidīgu hibrīdtaktiku. Krievijas spēku iebrukuma draudi nav novērtēti par zemu, un viņi ir labi sagatavoti, lai tiem pretoties.

Baltijas valstīs pastāv vēl viena Krievijas ietekmētā lielā biznesa briesmas: Krievija mudina reģiona krievvalodīgos jauniešus pievienoties institūcijām, kas ir prokrieviskas. To vidū ir Latvijas Pilsonisko organizāciju padome un Igaunijas Krievu mazākumtautību biedrību savienība. Krievija arī popularizē izglītojošu piedāvājumu, lai piesaistītu jaunus krievvalodīgos no Baltijas mācīties Krievijā. Igaunijas un Krievijas valdības amatpersonas brīdinājušas par šādiem Krievijas atbalstītiem centieniem.

Krievija jau ilgu laiku karo ar Baltijas valstīm, taču pēdējos gados Krievijas apdraudējums to suverenitātei un teritoriālajai integritātei ir kļuvis vēl asāks. Maskava tagad cenšas palielināt savu iedzīvotāju skaitu, ļaujot etniskajiem krieviem pārcelties uz Baltijas valstīm. Šis Maskavas solis paredzēts, lai iegūtu Baltijas valstu atzinību un stiprinātu Krievijas stratēģiskās intereses. Tas ir reģionam bīstams solis, un tas nekavējoties jāpārtrauc.